Šo trešdien, 6. martā, Latvijā tiek atzīmēta Pelnu diena, saukta arī par Pelnu trešdienu. Tā tradicionāli ir septītā trešdiena pirms Lieldienām jeb 46. diena pirms Lieldienām. Katru gadu Pelnu diena ir citā datumā, jo arī Lieldienu datums mainās. 

Rietumu kristietībā Pelnu diena ir Lielā gavēņa pirmā diena. Pelnu diena ir trešdiena, skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām, bet izslēdzot svētdienas kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura. Šajā laikā nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus.

Lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Kristieši pelnu dienā nožēlo grēkus. Ticīgajiem uz galvas tiek kaisīti pelni, kā arī no tiem uz pieres tiek uzvilkts krusts.

Savukārt latviešu folklorā Pelnu dienai ir cita nozīme. Tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīves vietu. Jaunlaulātais pāris ņem līdzi no vecā pavarda pelnus kā vecās vietas svētību, bet mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai viņus nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās – norēķināšanās – diena.

Dalies