fbpx

Pūpolsvētdiena baznīcas kalendārā ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā dienā Jēzus ieradās Jeruzalemē. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus. Tā kā Latvijā palmas neaug, bet ap Lieldienām zied tieši pūpoli, tad iegājies, ka pie Latvijā šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu. tajā tiek piekopta tradīcija, kurai, iespējams, ir pagānikas saknes – simboliska pēršana ar pūliem.

Katoļu baznīca šajos svētkos rīko palmu procesijas un iesvēta palmu zarus (arī lauru un eļļas koku zarus vai vītolu pūpolus), kas vēlāk tiek izdalīti cilvēkiem, lai pasargātu tos no ļaunuma un nelaimēm. Līdzīgi rīkojas arī pareizticīgie.

Pūpolsvētdienas un Klusās nedēļas notikumi aicina pieminēt Kristus ciešanu ceļu, kā arī mudina pārdomāt, vai cilvēks ar savu būtību stāv aiz tā, ko runā.

Latviešiem ir vairāki ticējumi, kas darāms pūpolsvētdienā. Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jtie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.

Pūpolsvētdienas rītā vajagot tam cilvēkam, kas
mājā pirmais pieceļoties, no rīta paņemt pūpolu
slotiņu un pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot
šādus vārdus: “Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols,
sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!"
Varot arī teikt: “Pūpolī, pūpolī. Slimība ārā,
veselība iekšā!" Tad šie nopūpoļotie esot visu gadu
veseli, bagāti, apaļi un sarkani.

/A. Aizsils, Lubāna./

/foto Rūta Kalmuka , F64 Photo Agency/

Dalies