fbpx

Svētdien, 21. aprīlī, tiek atzīmētas Lieldienas  – nozīmīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās. Tradicionāli norisinās arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas pasākumi.

Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienas parasti tiek atzīmētas starp 22. martu un 25. aprīli. Vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc astronomiskā pavasara iestāšanās.

Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums datēts ar 2. gadsimtu, lai gan Jēzus Kristus augšāmcelšanās tika atzīmēta arī ātrāk. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu (kad Kristus tika sists krustā), Kluso svētdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas Lieldienas, kad Kristus augšāmcēlās.

Par tradīciju kļuvuši arī daudzie pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi. Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas (astronomiskā pavasara iestāšanās) laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.

Daži ar Lieldienām saistīti ticējumi:
– Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu
– Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos
– Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi
– Kas Lieldienās pirmais iziet no mājas, to visu gadu pavada laime
– Saimes tēvam Lieldienās olu jāsagriež tik daļās, cik saimē cilvēku, lai tā dzīvotu saticīgi

Vairāk Lieldienu ticējumus lasi ŠEIT!

Dalies