fbpx

Jau daudzu gadu laikā ir ierasts, ka jaunieši pēc pamatskolas beigšanas turpina mācības vidusskolā, tomēr laba izvēle turpmākajam izglītības procesam var būt arī tehnikums.

Argumenti izvēlei par labu vidusskolai ir dažādi:
– tuvāk mājām
 – viss jau pazīstams (gan vide, gan skolotāji)
– jaunietis vēl nezina, ko grib nākotnē darīt
– pēc vidusskolas jaunietis stāsies augstskolā un vidusskolā ir vairāk matemātikas, angļu valodas u.c. stundas
– tehnikumos ir zema izglītības kvalitāte
– tehnikumos jaunieši nodzeras
– uz tehnikumiem iet tikai tie, kuriem ir zemas atzīmes

Tās ir  tipiskākās atrunas, taču katram no šiem apgalvojumiem es gribētu likt pretī pretargumentus un pamudinājumus, kāpēc izvēlēties tehnikumu jaunietim būtu daudz prātīgāk.  

“Tuvāk mājām” – kad tagadējo jauniešu vecāki paši absolvēja pamatskolu, daudziem tajā laikā vēl bija 15 gadi. Tagad pamatskolu beidzējiem lielākajai daļai jau ir 16 gadi. Un šis viens gads ir gana daudz, jaunietis ir gatavāks pieaugušo dzīvei, līdz ar to skola tuvu mājām nav nepieciešama

“Vidusskolā viss ir pazīstams” – patiesībā tehnikums jauniešiem ir kā papildus skola, kas jāizdzīvo, jo jaunieši bieži vien katrs ir no savas skolas, pat no citām pilsētām. Katram ir jāatrod vieta jaunajā kolektīvā.

“Jaunietis vēl nezina, ko grib nākotnē darīt” – šī ir ļoti netālredzīga atruna, jo, pēc manas pieredzes, arī pēc trīs vidusskolā pavadītiem gadiem jaunietis bieži vien tik un tā nezina, ko darīt, bet vidusskola ir pabeigta un ir jāstājas augstskolā. Tiek izdarīta izvēle, bet pirmā vai otrā gada laikā jaunietis (principā jau pieaudzis cilvēks) saprot, ka izdarījis nepareizo izvēli. Tad ir izvēle – mainīt augstskolu (bet ir jau zaudēts laiks), strādāt un vēlāk domāt par augstskolu.

“Vidusskolā ir vairāk matemātikas” – tehnikumā jaunieši jau mācās kā pieaugušie – caur pieredzes prizmu, arī vispārizglītojošos mācību priekšmetus. Līdz ar to augstskolā viņiem ir daudz vieglāk apgūt, piemēram, augstāko matemātiku, jo viņiem atšķiras apguves metodika (lai gan paši to parasti pat neapzinās) un tādējādi rezultāti ir ne sliktāki, vai pat labāki kā vidusskolu absolventi.

“Tehnikumos ir zema izglītības kvalitāte” – kā jau jebkurā darba vietā, arī skolās ir labāki un varbūt mazāk labi darbinieki. Skolās mācību kvalitāte bieži ir saistīta ar skolotāja motivāciju (kā jau jebkura darbinieka). Tehnikumos ir daudz ļoti labu skolotāju, pie tam bieži vien – ar profesionālajām, praktiskām zināšanām nozarē, jomā. Šie skolotāji spēj radīt interesi, aizraut jauniešus un palīdzēt viņiem sasniegt vairāk.

“Tehnikumos jaunieši nodzeras” – problēmas ar alkohola lietošanu jauniešiem ir bijušas visos laikos un visās izglītības iestādēs, vienīgā atšķirība – tehnikumos cenšas rast risinājumus motivēt jaunieti mainīties. Diemžēl vidusskolās ir manīta tendence no šiem “neērtajiem” skolniekiem atbrīvoties – atskaitot no izglītojamo skaita.

“Uz tehnikumiem iet tikai tie, kuriem ir zemas atzīmes” – protams, arī tehnikumos ir jaunieši, kuriem pamatskolā nav bijušas pašas augstākās atzīmes, bet tas vēl nenozīmē, ka cilvēks ir “norakstāms”. Manā pieredzē bijis ļoti daudz tādu gadījumu, kad jaunietis, kurš knapi pabeidz tehnikumu, dzīvē sasniedz ļoti daudz. Daudz kas ir atkarīgs no tā, ko mēs kā pieaugušie un skolotāji šādam jaunietim iedosim dzīvei – vai noniecināsim vājo atzīmju dēļ, vai parādīsim, ko un kā var sasniegt dzīvē ar tām prasmēm un īpašībām, kas jaunietim piemīt.

Manā tehnikuma darba pieredzē ir bijuši tādi jaunieši, kuri pēc profesijas ieguves, aiziet mācīties par ārstiem, inženieriem. Ļoti daudz ir tādu jauniešu, kuri turpina studēt augstskolā un patiesībā pirmo gadu viņiem pat ir daudz vieglāk, jo, pirmkārt, viņi saprot nozari, otrkārt, pamatzināšanas jau ir apguvuši tehnikumā, treškārt – jaunieši ir ieguvuši savādāku – praktiskāku skatījumu uz apgūstamajām zināšanām.

Tehnikumos jauniešiem ir iespēja saņemt stipendiju un tā ir laba motivācija. Viņi iemācās paši sekot līdzi saviem rezultātiem, apmeklēt regulāri nodarbības un atbildēt par savu izvēli. Kā darba devējs varu teikt, ka tehnikuma audzēknis darba vietā pat ar vienkāršiem uzdevumiem tiks galā daudz labāk (nekā vidusskolas absolvents).

Atkarībā no izvēlētās izglītības programmas, tehnikumā jauniešiem ir mācību prakses, praktiskās mācības un kvalifikācijas prakse. Rezultātā tehnikumu beidzot jaunietim jau ir CV, kurā var ierakstīt reālu darba pieredzi nozarē. Ja vidusskolas absolvents paralēli studijām nereti piestrādā dažādos mazumtirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos, tehnikuma jaunietis tādā pat situācijā, visticamāk, jau strādās stabilā darba pozīcijā izvēlētās nozares uzņēmumā.

Tiem jauniešiem, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar jurisprudenci, politikas, medicīnas un citām jomām, droši vien labākā izvēle ir vidusskola. Tomēr es aicinu jauniešus un viņu vecākus rūpīgi apsvērt visus “par” un “pret” un galvenais – ļaut pieņemt lēmumu pašam jaunietim.