fbpx

Mūsdienās ļoti izplatīts ir izdegšanas sindroms – fizisks un garīgs izsīkuma stāvoklis, kam raksturīgs nespēks un intereses zudums par apkārt notiekošo. Kā atpazīt izdegšanu, izvairīties no tās vai pārvarēt to?

Ilgstoši ignorējot izdegšanas simptomus, nesaņemot palīdzību vai nerisinot situāciju, izdegšanas sindroms var kļūt par nopietnu problēmu. Nepietiekams miegs, stress un pārāk liela darba slodze daudziem ir ikdiena, taču tieši tas var novest pie izdegšanas. Tiecoties pēc atzinības un pārgalvīgi tērējot iekšējos resursus jūs sevi tuvināt izdegšanai. Statistika liecina, ka attīstītajās valstīs izdegšanas sindroms arvien biežāk piemeklē pat tos, kas vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu.

13 pazīmes, kas varētu norādīt, ka jums ir izdegšana:
1. jums ir negatīva un kritiska attieksme pret darbu
2. uz darbu dodaties ar bailēm un vēlaties doties prom jau kopš brīža, kad esat ieradušies
3. jums ir maz enerģijas un maza interese par darbu
4. jūs slikti guļat
5. bieži neesat darbā
6. tukšuma sajūta
7. jums ir fiziskas sūdzības, piemēram, galvassāpes, muguras sāpes, kā arī dažādas saslimšanas
8. kolēģi vai klienti jūs var viegli aizkaitināt

Kāda ir atšķirība starp stresu un izdegšanu?
Lai gan abām lietām ir līdzīgas pazīmes, tomēr arī izteiktas atšķirības. Stress bieži vien ir īstermiņa, un to bieži izraisa sajūta, ka darbs ir ārpus jūsu kontroles. Jūs varat izjust stresu vairākas dienas pēc kārtas, īpaši gadījumos, kad strādājat pie liela projekta vai ierobežotos termiņos. Tomēr tiklīdz situācija mainās, stress mazinās vai pilnībā izzūd. Tiesa, ja pastāvīgi izjūtat šīs lietas, stress jūs var ietekmēt arī ilgākā laika posmā.

Izdegšana parasti norit ilgākā laika periodā. Jūs varat to piedzīvot, ja jums šķiet, ka darbs ir bezjēdzīgs, nav saiknes starp to, ko jūs darāt tagad un ko patiesi vēlaties darīt vai lietas virzās uz slikto pusi – piemēram, kad paliekat bez priekšnieka, kas jūs atbalsta vai jūsu darba slodze kļūst pārāk liela, lai kvalitatīvi veiktu savus pienākumus.

Izdegšanas cēloņi
Cilvēki piedzīvo izdegšanu dažādu iemeslu dēļ. Bieži sastopams iemesls ir savas privātās telpas un pašnoteikšanās trūkums darbā. Jūs varat piedzīvot izdegšanu, ja jums nav liela kontrole pār savu darbu vai jums šķiet, ka nepietiek laika, lai pabeigtu uzdevumus un projektus. Vēl viens plaši izplatīts iemesls – jūsu vērtības nesaskan ar organizācijas vērtībām vai darbībām.

Citi izplatīti izdegšans cēloņi:
– jums ir neskaidri mēŗki vai cerības attiecībā par darbu
– jūs strādājat disfunkcionālā komandā
– piedzīvojat pārmērīgu darba slodzi
– jums ir pārāk mazs (vai nav vispār) atbalsts no priekšnieka vai kolēģiem
– trūkst atzinības par jūsu paveikto darbu
– strādājat monotonu darbu

Sekas izdegšanai var būt ļoti smagas. Var dramatiski kristies jūsu darba produktivitāte, bet tas var ietekmēt ne tikai jūsu karjeru, bet arī organizāciju, kurā strādājat. Tāpat mazināsies arī jūsu radošums, tāpēc maz ticams, ka pamanīsiet iespējas (un jums nebūs intereses uz tām reaģēt). Izdegšana var ietekmēt arī jūsu personisko dzīvi, attiecības ar ģimeni un draugiem.

Kā izvairīties no izdegšanas?
Pamanot izdegšanas simptomus, cilvēki bieži izvēlas īstermiņa risinājumus, piemēram, dodas atvaļinājumā. Tas, protams, var palīdzēt, taču tikai uz īsu brīdi. Jums jākoncentrējas uz lietām, kam būs spēcīgāka ietekme, kas var radīt ilgtermiņa pārmaiņas. Kādas tās ir?

1. Darbs ar mērķi
Jūsu darbam jābūt ar dziļāku mērķi nevis tikai kā opcijai naudas pelnīšanai. Lielākoties mērķa izvirzīšana un īstenošana ir ilgstošs process, taču palīdzētu jums izvairīties no izdegšanas un saglabāt ieru stresa situācijās. Lūkojiet pēc darba, kas padara dzīvi labāku kā jums, tā cilvēkiem jums apkārt.

2. Veiciet darba analīzi
Kad ik dienas piedzīvojat pārslodzi, jūs varētu justies tā it kā atrastos uz mehāniskā skrejceliņa, nekādi nespējot tikt līdzi izvēlētajam tempam. Tāda situācija destruktīva, stresa pilna un visbiežāk noved pie izdegšanas. Veiciet darba analīzi, lai saprastu, kas no jums tiek gaidīts un kas nē. Tas var palīdzēt jums noteikt lietas, kas ir patiesi svarīgas, bet kuras var deleģēt kādam citam. Ja jūtat, ka priekšnieks jums uztic vairāk darba nekā jūs varat paveikt, ieplānojat privātu tikšanos ar viņu. Paskaidrojiet viņam, ka jūsu pārslodze var novest pie izdegšanas. Noteikti izrunājiet dažādas iespējas, kā dažus pienākumus nodot kolēģiem, lai jūs nepiedzīvotu pārslodzi.

3. “Dodiet" citiem
Vienkāršs un ātrs veids, kā piešķirt nozīmi savam darbam, ir “dot" citiem, proti, palīdzēt viņiem kaut vai it kā nelielās un šķietami maznozīmīgās lietās. Palīdzot citiem jūs jutīsieties labāk. Laipna un atbalstoša attieksme pret citiem var palīdzēt jums atrast savā darbā jēgu.

4. Pārņemiet kontroli
Lai izvairītos vai pārvarētu izdegšanu, atrodiet veidus kā iegūt lielāku autonomiju pār savu darbu. Aprunājieties ar priekšnieku, lai saprastu, vai viņš jums varētu ļaut vairāk kontrolēt savus uzdevumus, projektus un to termiņus. Ja jutīsiet kontroli pār savu darbu, tad arī efektīvāk pārvaldīsiet savu laiku. Apgūstiet prioritāšu noteikšanas paņēmienus, plānojiet veicamo darbu sarakstu, lai vairāk kontrolētu savu dienu. Pēc tam sasaistiet to ar ikdienas, nedēļas, mēneša un gada personiskajiem mērķiem.

5. Regulāri vingrojiet vai sportojiet
Fiziskas akativitātes palīdz samazināt stresu un radīt labsajūtu. Regulāri sportojot jūs paagstināsiet produktivitāti un arī enerģijas kļūs vairāk. Regulāra fiziskās aktivitātes veicina kvalitatīvāku miegu. Vingrot vai sportot jūs varat jebkurā dienas laikā – arī pirms darba vai pusdienu pārtraukumā, veltot tam kaut vai nedaudz sava laika. Sportiskās aktivitātēs varat iesaistīt arī kolēģus, piemēram, izveidojot uzņēmuma “fitnesa izaicinājumu", veicinot sacensību garu, motivējot un paaugstinot saliedētību kolektīvā.

6. Mācieties tikt galā ar stresu
Kad jūs neprotat valdīt pār sevi, savām emocijām un spriedzi, tad pat īstermiņa stress var veicināt izdegšanu. Tieši tāpēc jums jāiemācās efektīvi pārvaldīt stresu. Ir vairākas stratēģijas, kā to darīt. Piemēram, jūs varētu ieviest “stresa dienasgrāmatu", kurā aprakstītu lietas, kas parasti izraisa stresu. Praktizējot elpošanas vingrinājumus, meditējot vai izmantojot citus relaksācijas paņēmienus jūs palīdzēsiet sev saglabāt mieru stresa situācijās. Mainiet domāšanas veidu! Praktizējiet pozitīvo domāšanu. Tas jums palīdzēt izvairīties no liekām emocijām un kontrolēt sevi stresa brīžos.

7. Veltiet laiku atpūtai
Darbs ir svarīgs, taču tikpat nozīmīga ir arī atpūta. Pēc darba dienas veltiet laiku kvalitatīvai atpūtai. Atvēli laiku sev, kurā atslēgties no ikdienas un relaksēties. Tas palīdzēs uzņemt spēkus jaunam darba cēlienam.

8. Vērsieties pie speciālista
Ja viss augstākminētais jums nepalīdz cīņā ar izdegšanu un neizlabo dzīves kvalitāti, nekavējieties un vērsieties pie speciālista – sava ģimenes ārsta, psihiatra vai ārsta – psihoterapeita. Nekautrējies lūgt palīdzību, jo izdegšana var ietekmēt ikvienu, bet jo sevišķi – radošo profesiju pārstāvjus, kā arī tos, strādā pārmērīgi daudz. Pēc slimību profilakses kontroles centra informācijas, izdegšana izlatītāka ir mediķu, skolotāju, sociālo darbinieku,  ugunsdzēsēju, policistu un citu atbalsta sniedzēju profesiju vidū.